“Svētais vārds”, 01.jan.2023. (K.Zikmanis)

Teksti: 4Moz 6:22-27; Rm 1:1-7; Lk 2:21

“Un lieciet Manu Vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.” (4Moz 6:27)

Vai esat domājuši, kas ir Dieva vārds? Atbilde varbūt ir acīmredzama, bet padomājiet. Ikvienai radībai ir savs nosaukums. Koks ir koks, puķe ir puķe, žirafe ir žirafe. Bet saprātīgām būtnēm, kā mums, ir ne tikai nosaukumi – cilvēki, bet arī vārdi. Vārds ir kaut kas īpašs. Kā nosaukumi – tie atšķir vienu lietu no citas, bet arī piešķir individualitāti, personību. Mūsu vārdi piešķir mums individualitāti un personību, jo daudziem vārdiem ir arī nozīme. Piemēram, Jautrīte vai Laimonis. Cik man zināms tikai cietumos, koncentrācijas nometnēs un līdzīgās ieslodzījuma vietās nosauc cilvēkus pēc cipara – lai atņemtu cilvēciskumu, individualitāti, personību.

Senos laikos cilvēkiem bija tikai vārds un varbūt patronīms, tēva vārds. To mēs redzam bieži Bībelē, piem., Sīmanis bar Jona – Sīmanis Jonas dēls. Tas tika darīts, lai atšķirtu vienu Sīmani no cita Sīmaņa. Citās kultūrās ir darīts līdzīgi. Ziemeļvalstu tautām ir uzvārdi, kas beidzās ar ‑son vai ‑sen. Īriem un Skotiem ir Mac‑ vai Mc‑. Tie visi nozīmē kāda-cilvēka-dēls. Un jūs jau zināt, ka slāvu tautas lieto ‑ovičs vai ‑ovna, lai atzīmētu tēva vārdu. Cik man zināms latvieši dabūja uzvārdus ap Ziemeļu kara laiku, vai nu no mājām, dabas objektiem tuvumā, no aroda, v.tml.

Ja vārds identificē mani kā personu, kā indivīdu (es esmu Kārlis, tas ir, kas es esmu) tad uzvārds identificē mani ar grupu, ar cilti (es esmu Zikmanis, tā ir mana dzimta). Es stāstu visu šo, lai konstatētu atšķirību starp vārdu un uzvārdu, un ko katrs dara. Šis būs svarīgi nākamajai daļai.

Tātad atgriežoties pie sākuma jautājuma – kas ir Dieva vārds? Viscaur Bībelei Dievs atklāj savu vārdu, un Viņam to ir daudz. Katrs vārds apraksta kaut kādu viņa īpašību. Piemēram, Dievs atklāja Ābrahamam, kā Viņa vārds ir El Šadai (1Moz 1:17), gr. Pantikrator, kas nozīmē Visuvaldītājs. Šo vārdu mēs lietojam Ticības apliecībā. Citur Dievs tiek saukts par El Eljon (Ps 78:35), jeb Dievs, Visaugstākais. Varbūt esat pamanījuši, ka ‘El’ nozīmē Dievs, kā tas ir vārdā Imanuēls – burtiski, ‘ar mums ir Dievs’. (Jes 7:17)

Viens vārds, kas tiek lietots ļoti bieži Vecajā Derībā, lai uzrunātu vai apzīmētu Dievu ir Adonai, kas Jaunajā Derībā tiek tulkots Kyrios, jeb Kungs. Varbūt esat dzirdējuši kādā dievkalpojumā ‘Kyrie eleison, Christe eleison, Kyrie eleison’? Tas ir: Kungs apžēlojies, Kristu apžēlojies, Kungs apžēlojies grieķu valodā.

Bet vārds, kas tiek lietots visvairāk, lai apzīmētu Dievu ir JHVH, kas dažkārt tiek nepareizi tulkots, kā Jehova. Visticamāk, tas tiek izrunāts Jahve. Vecajā Derībā vārds JHVH parādās 6519 reizes un tiek tulkots kā ‘Dievs, Tas Kungs’. No šiem četriem burtiem, J H V H var atvasināt vārdu “esošais”, vai “tas, kas ir”. Kad Dievs atklāja sevi Mozum, Viņš teica uz Mozu: “ES ESMU, kas ES ESMU” (1Moz 3:15). Citiem vārdiem “ES ESMU JHVH.” Kad savā Bībelē lasiet vārdus ES ESMU lieliem burtiem, tur ir Dieva vārds – JHVH (vai Jaunajā Derībā atsauce uz to, piem., kad Jēzus saka “ES ESMU dzīvības maize” (Jņ 6:35)).

Šis vārds – JHVH – izsaka varbūt vissvarīgāko īpašību par Dievu, un tas ir, ka Viņš vienmēr ir bijis, ir un vienmēr būs – Viņš ir mūžīgs. Šis vārds – ES ESMU, kas ES ESMU, arī saka, ka nav neviena līdzīga Viņam. Viņš ir unikāls, neatkārtojams, vienreizējs. Tikai Viņš ir tas, kas Viņš ir, un neviens nelīdzinās Viņam. Tāpēc Sātana grēks līdzināties Dievam ir tik milzīgs un tik bīstams. Pēc definīcijas nav iespējams būt tam, kas tu neesi. Ja jūs domājat, ka esat tas, kas neesat, tas ir maldīgi un maldinoši. Sātans dzīvo maldos un ved citus maldos, jo domā, ka viņš ir kaut kas, kas viņš nevar būt – Dievs. Kad mēs sekojam Sātana piemēram, mēs mānām sevi, domādami, ka varam paši būt sev kungi (jo tikai Dievs ir Kungs pār visu), paši noteikt sev noteikumus (nevis sekot Dieva noteikumiem), domājam augstāk par sevi, nekā īstenībā esam, resp., ieliekam sevi Dieva vietā, tad mēs grēkojam un nošķiram sevi no Viņa. Vēl vairāk, tāpēc Dievs ir vienīgais, kam ir dzīvība viņā pašā, jo Viņš vienīgais ir Esošais, mēs pārējie esam vien radījumi, kas dabū savu eksistenci no Esošā, ja mēs nošķiram, sevi no Viņa, t.i., grēkojam, mēs arī aicinām nāvi sevī. Tāpēc Pāvils saka, ka “grēka alga ir nāve.” (Rm 6:23)

Bet kāds tam viss sakars ar vārdiem? Šodien, astotajā dienā pēc Jēzus piedzimšanas, pēc Jūdu paražām Kristus bērniņš tika apgraizīts un viņam tika piešķirts vārds. Mēs lasām: “Tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija iedzimis mātes miesās” (Lk 2:21). Jēzus ir latviešu tulkojums ebreju vārdam Ješua. Ja vārds ‘Jah’ (atvasinājums no Jahves) ebrejiski nozīmē Dievs, tad ir daudz ebreju vārdu, kas satur vārdu ‘Jah’. Piem., Jesaja, Elija, Abija, vai pat vārds aleluja. Tātad Jesaja nozīme Pestīšana ir Jahve. Elija nozīmē Mans Dievs ir Jahve, bet Abija nozīmē Mans tēvs ir Jahve. Un aleluja nozīmē slava Jahve’am.

Jēzus ebreju vārds, Ješua vai radniecisks vārds Jašua sastāv no diviem vārdiem. Jah (Jahve) un šua (atbrīvot, atpestīt). Tas izskaidro, kāpēc eņģelis teica Jāzepam, “Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem” (Mt 1:21). Eņģelis vēstīja, ka Viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem, jo tas ir tieši tas, ko nozīmē vārds Jēzus – Jahve atbrīvos, Jahve atpestīs. Dievs pats nāks un izglābs savu tautu. No visiem maldiem, maldīšanās un mānīšanās, Dievs izglābs mūs. No grēka, velna un nāves Dievs mūs atpestīs.

Nu, labi, jūs domājat, Jēzum ir skaists vārds, kas saka to, ko Viņš darīs. Kā tas attiecas uz mani? Pirmajā lasījumā Dievs teica Āronam, kā svētīt tautu. Mēs to pazīstam, kā Ārona svētību. Mēs šos vārdus dzirdam katra dievkalpojuma beigās. “Tas KUNGS tevi svētī un pasargā! Tas KUNGS apgaismo savu vaigu pār tevi un ir tev žēlīgs! Tas KUNGS paceļ savu vaigu uz tevi un dod tev mieru!”

Dažas lietas, ko varu iezīmēt. Vārds KUNGS ir rakstīts ar lieliem burtiem. Tas nozīmē, ka oriģinālais ebreju vārds ir Jahve – Esošais, Dzīvais. Otrkārt, vārds KUNGS ir atkārtots trīs reizes, kas atgādina par Trīsvienību – Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Un trešais, lietas, kas tiek apsolītas šajos vārdos ir ‘svētība’, ‘sargāšana’, ‘Dieva gaisma’, ‘žēlastība’ un ‘miers’. Piecas Dieva apsolītas svētības.

Bet ir, kas vēl, un varbūt vissvarīgāk. Es sāku runāt par vārdiem un uzvārdiem, ko tie nozīmē, kā tie apzīmē mūs kā indivīdus un savieno mūs grupās vai ciltīs. Ja tas nebūtu pietiekami, ka kristībās mēs tiekam atšķirti Kristum un padarīti par daļu no Dieva ģimenes, Viņa Baznīcas vai Ekklesia (grieķu vārds, kas nozīmē ‘izsauktie’, t.i., izsauktie no pasaules un pievienoti Dieva saimei). Ka mēs tiekam mācīti ar Viņa vārdu, kas stiprina mūsu iekšējo cilvēku un baroti ar Viņa miesu un asinīm, kas piepilda mūs ar Viņa dzīvību. Ja tas nebūtu pietiekami, Dievs saka Mozum par svētīšanu: “Un lieciet Manu VĀRDU šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.” Kad mēs tiekam svētīti, tas nav jāuztver kā skaisti vārdi, kas liek man labāk justies, vai – lai Dievs pasargā – kā kaut kāda maģiska formula, nē! – bet tie ir vārdi, ticībā saņemami, kas pēc Dieva apsolījuma uzliek Viņa paša VĀRDU uz mums. Dievs uzliek savu VĀRDU uz mums, lai atšķirtu mūs no pasaules. Viņš uzliek savu dzīvību, savu esenci uz mums. Viņa VĀRDS – Jahve ir uz mums, kas parāda, ka mēs piederam Viņam. Tas man atgādina vietu Atklāsmes grāmatā, kad eņģelis uzrakstīja Dieva VĀRDU uz katra ticīgā pieres. Mēs esam kristieši. Tas ir mūsu uzvārds ticībā. Mēs ar Jēzus nopelnu esam vārds, uzvārds, kristietis. Jānis Bērziņš Kristietis. Līga Krūmiņa Kristiete. Mēs piederam kristiešu tautai, ciltij, ģimenei, jo Dievs ir licis savu VĀRDU uz mums.

Šodien, kad svinam Jēzus vārda svētkus, atcerēsimies, ka caur Viņa asinīm mēs piederam Viņam un mēs esam Viņa ģimenē. Lai Dievs dod, ka nesam Viņa VĀRDU pazemīgi ar godu, lai visa pasaule var redzēt, ka Jēzus ir Dievs, kas glābj. Āmen.