“Svētīgu valsts simtgadi!”, 18.nov.2018. (K.Zikmanis)

“Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs.” (Mt 20:27)

Un te tā diena ir klāt, ko esam ilgi gaidījuši – Latvijas simtgade. 100 gadi ir stipra cilvēka mūžs. Ā, bet, kas par mūžu! Latvija piedzīvojusi dažādus laikus – gaišus un tumšus. Esmu daudz dzirdējis vēlējumus, lai Latvijai būtu vēl simts gadi – simts gaiši gaidi. Man liekas, ka mēs visi varam piebalsot, lai nākamie simts būtu gaiši.

Bet kā lai to panāk? Ir tik daudz, kas nav no mums atkarīgs. Ir daudz, kas nav atkarīgs no mums, ko mēs nevaram ietekmēt. Pasaules mērogā Latvija ir maza un varbūt nenozīmīga. Bet viņa ir mūsu vienīgā, un mums tā jāsargā, jo Dievs mums to ir devis. Ko Latvija nozīmē tev? Ko tev nozīmē šī zeme, kur tu dzīvo? Vai tā ir tikai vieta vai kas vairāk? Un ja tā ir kas vairāk, kā lai to sargā, un no kā?

Kā jau teicu, ir daudz, kas nav atkarīgs no mums. Par to, ko nevaram ietekmēt, jālūdz Dievs, lai Viņa prāts notiek pie mums, mūsu zemē, mūsu valstī. Lūgšana ir ļoti svarīga. Lūgsim par mūsu valsti, lai Kristus tiktu pagodināts mūsu zemē. Mūsu arhibīskaps, citējot Jēzus teikto “Kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie sevis” (Jņ 12:32), ir teicis: “Kristum ir jātop no mūsu zemes paaugstinātam. Ja paaugstināsi Kristu savā dzīvē, Viņš tevi vilks augšup pie sevis. Ja darīsi to savā ģimenē, Viņš vilks augšup tavu ģimeni. Ja paaugstināsi Kristu savā amatā, Viņš vilks uz augšu tavu darbu un aicinājumu. Ja paaugstināsim Viņu savā zemē un tautā, tad celsies Latvijas valsts, jo Kristus to vilks uz augšu pie sevis.”

Bet kas ir atkarīgs no mums, no mūsu rīcības? Ko mēs varam ietekmēt? Mēs varam ietekmēt mūsu ikdienu, cilvēkus ap mums, gaisotni, kas valda ap mums.

Mēs katrs ietekmējam kādu. Vai tas būtu ģimenē, draugu lokā, darbā. Mēs varam ietekmēt par labu vai ļaunu vai neietekmēt nemaz. Tas, kā mēs rīkosimies, noteiks, kāda būs Latvija ap mums.

Pasaules sekularizācija notiek arvien straujāk un straujāk. Un tās ietekme ir jūtama arī Latvijā. Nesen lasīju, ka ir nodibinājusies biedrība, kuras mērķis ir izsvītrot vārdu “Dievs” no publiskās telpas – sākot ar mūsu himnu “Dievs, svētī Latviju!” Kaut kāds vājprāts! Ko mēs varam darīt? Mēs varam darīt zināmu savu viedokli šajā un citos jautājumos un ietekmēt citus mums apkārt. Pateikt, ka kristīgās vērtības ir svarīgas un nevajadzētu izstumt Dievu laukā no publiskās sfēras. Tas ir tas, kas notiek rietumu pasaulē, kuras daļa esam mēs. Dievs tiek izstumts, it kā Viņš būtu vainīgs pie pasaules problēmām. Par sekām tam, kad Dievs tiek izstumts no kādas tautas dzīves, mēs lasām Vecajā Derībā, kad Dieva tauta atkal un atkal aizmirsa par To Kungu. Kad kārtējā krīze viņus pārņēma, “viņi steidzīgi skaitīja lūgšanas” (Jes 26:16). Kad viss bija kārtībā, kad visi bija paēduši, kad bija jumts virs galvas un viss šķietami gāja uz augšu, cilvēki aizmirsa par Dievu. Flotē mums bija teiciens: “Vētrā visi ir ticīgi”. Vai mums ir jāgaida kārtējā vētra, lai pasaule pievērstos Dievam? Latvijā cilvēkos joprojām lielākoties valda respekts pret Baznīcu un ticības lietām – par apliecinājumu tam varējām redzēt kā tauta ar asarām acīs, reaģēja uz Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs” šajos Dziesmu svētos. Mums vajag to izmantot par labu Dieva valstībai, lai vairāk cilvēku pievērstos Kristum.

Kā lai ietekmējam tos, kas mums apkārt? Esot kalpiem. Jēzus teica “Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps. Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs.” Būt kalpam kristīgajā ziņā nozīmē rūpēties par otru. Likt otra vajadzības pirms savējām. Mīlēt viņu, kā sevi pašu. Lūgt par viņu. Jā – lūgt par viņu. Cik viegli ir aizmirst aizlūgt par tiem, kas mums apkārt, par tiem, ar kuriem mums būs sastapšanās šajā dienā. Ja cilvēks redz, ka viņš jums rūp, ir lielāka iespējamība, ka viņš jūsos ieklausīsies. Un jūs varat stāstīt viņam par Kristu un to, kāpēc Viņš ir svarīgs.

Ko nozīmē būt kalpam? Reiz Džons Ficdžeralds Kenedijs ir teicis: “Nejautājiet, ko Jūsu valsts var darīt Jūsu labā – bet jautājiet, ko Jūs varat darīt valsts labā.” Kas ir valsts, ja ne tās tauta? Kas ir tauta, ja ne tās cilvēki? Kas ir cilvēki, ja ne tavi radi, draugi, kaimiņi, darba biedri, cilvēki ap jums? Kristīgi kalpojot šiem cilvēkiem, mēs varam darīt kaut ko, lai Latvijas nākotne būtu gaišāka.

Kur lai sāk? Ģimenē. Pie bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem. Lūgt par un ar mūsu bērniem. Cik nav stāstu par vecmāmiņu lūgšanām, kas palīdzējušas cilvēkiem nākt pie ticības? Ielikt viņu mazajās rokās Bībeli, mazo katehismu, kādu kristīgu grāmatu. Parādīt viņiem, ko ticība nozīmē jums. Likt Kristu savas ģimenes centrā. Arhibīskapa vārdiem – paaugstināt Kristu savā ģimenē.

Protams, ir jāstrādā arī ar sevi – lai jūsu garīgā dzīve būtu aktīva un vesela. Lūgšana, regulāra Bībeles lasīšana, dievkalpojumi un sakramenta saņemšana palīdz mums likt Kristu mūsu dzīves centrā.

Kur tālāk? Pie saviem draugiem un cilvēkiem ap mums. Varbūt lielākoties jūsu draugi ir kristīgi. Ir svarīgi atbalstīt citam citu mūsu garīgajā dzīvē. Aizlūgt citam par citu. Mēs neesam izolācijā, un kristiešiem nevajadzētu būt izolācijā citam no cita, jo kristīga dzīve ir domāta dzīvošanai kopā ar citiem.

Cilvēkiem ap mums, vai tie būtu neticīgi radi, draugi vai darba biedri, arī ir vajadzīgs dzirdēt Labo Vēsti par Jēzu. Kalpojiet viņiem ar mīlestību un Dievs dos iespēju jums pastāstīt viņiem par ticību Kristum.

Kas ir vajadzīgs Latvijai, lai nākamie 100 gadi būtu gaiši? Kristus. Kristus savā Baznīcā. Kristus savā tautā. Kristīgie ļaudis, kas nekaunas par ticību, bet ir gatavi mīlestībā kalpot saviem tuvākajiem. Svētīgu valsts simtgadi! Āmen.

[1]

[2]

[3] Svētdienas rīts, Novembris 2018 Nr.11(1936)

[4]