“Tēva diena”, 13.sept.2020. (K.Zikmanis)

Teksti: Īj 4:1–6; Atkl 4:1–11; Mk 6:1–6

“Vai Viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba un Jāzepa, un Jūdas, un Sīmaņa brālis, un vai Viņa māsas nav šeit pie mums?” Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa.” (Mk 6:3)

Šodien baznīcas un valsts kalendārā ir Tēva diena. Šī diena nav tik populāra kā, teiksim, Mātes diena, un domāju, ka man būtu taisnība, ja retais ir tas tēvs, kas tiek apsveikts šajā dienā. Tādēļ aicinu visus tēvus un vectēvus piecelties, lai mēs varam jūs apsveikt. Apsveicu visus tēvus un vectēvus mūsu vidū, ka jūs uzņematies atbildību par savām ģimenēm, lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Un tagad man jautājums. Kādēļ tā ir, ka Mātes diena ir zināmāka un populārāka, bet Tēva diena ne tik ļoti. Es nesen lasīju rakstu kristīgajā žurnālā “Touchstone” ar nosaukumu “Bez tēviem, bez bērniem”, kas, iespējams, sniedza atbildi uz šo jautājumu. Un atbilde nav iepriecinoša. Cilvēki uzgavilē mātēm, bet apzināti vai neapzināti tiecas aizmirst par tēviem, jo vairums tēvu vienkārši nav. Tēvi gan ārpus baznīcas, gan baznīcas iekšienē ir pametuši novārtā savu atbildību. Daudzās ģimenēs sekulārajā sabiedrībā un arī diemžēl baznīcā, tēvu nav. Vientuļajām māmiņām ir uzgrūsta atbildība audzināt bērnus vienām pašām, bez tēva. Un es vēlos uzsvērt, ka šī nav tikai problēma ārpus baznīcas sienām. Arī baznīcā noslēgtās laulības tiek šķirtas, un tēvi nav klātesoši savu bērnu ikdienas audzināšanā. Šī situācija ir nopietna, un tai ir tālejošas konsekvences.

Šajā rakstā minētā statistika atspoguļo notiekošo Amerikā, bet man šķiet, ka tā ir tikpat attiecināma (ar nelielām korekcijām) uz Latvijas situāciju. Ģimenes un laulības izpostīšana Amerikā ir notikusi nedaudz lēnāk. Latvijā viens no komunistiskās ideoloģijas mērķiem bija ģimenes izpostīšana, lai bērnu audzinātāji ir nevis māte, tēvs un vecvecāki, kas nodod jaukākajai paaudzei pārmantotas vērtības, bet valsts, kas audzina labus pilsoņus. Tāpēc bērni tik agrā vecumā tika (un tiek) sūtīti uz bērnudārziem un iesaistīti pionieros un oktobrēnos. Tas pats notiek mūsdienās, kad uzticam audzināšanu skolām, nevis ņemam aktīvu lomu bērnu rakstura veidošanā.

Izrādās, ka Tēviem ir sava, nozīmīga loma bērnu audzināšanā, kaut citādāka nekā mammām. Tas ir īpaši redzams zēnu audzināšanā. Zēniem ir nepieciešama ne tik ļoti tēva “stingrā roka”, kā viņa vadība un piemērs. Zēniem, kuri uzaug bez tēva, ir lielāka iespēja nokļūt nepatikšanās, pat cietumā, jo viņu raksturs netiek fokusēts uz produktīvām lietām, tādām kā ģimenes dibināšana, karjeras veidošana u.t.t. Mūsdienās Amerikā 75% melnādaino puišu uzaug bez tēva, 58% meksikāņu uzaug bez tēva un 37% baltie aug bez tēva. Šajās grupās ir daudz huligānu, zagļu un bandītu. Ir vairāki pētījumi, kas pierāda tiešu korelāciju starp tēvu klātesamības trūkumu un pusaudžu noziedzību u.tml. lietām.

Daļa no problēmas ir tēvu bezatbildība. Kā tiek teikts, viņi bērnus māk radīt, bet audzināt nē. Sabiedrība saka, ka vieglāk un pat labāk esot šķirties. Ir pat pausti klaji meli, ka vecāku šķiršanās ir labāka bērniem. Bet statistika un pētījumi rāda citu ainu. Bērniem – gan meitenēm, gan zēniem ir lielāka iespēja sasniegt savus mērķus, ja viņus audzina gan tēvs, gan mamma. Bet vieglākais ceļš, šķiet, katram iet uz savu pusi. Sevišķi vīriešiem, jo pārsvarā viņiem netiek uzticēta bērnu audzināšana, un viņi ir brīvi.

Laulība ir svētīga, un pat Jēzus brīdina par tās šķiršanu. “Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību” (Mt 19:9). Relatīvi nesen, 50-ajos gados visās baznīcās – kā katoļu, tā protestantu, lai šķirtu laulību, vajadzēja īpašu atļauju, un otrreiz precēties varēja tikai tad, ja cilvēks bija atraitnis vai atraitne, vai īpašas laulības pārkāpšanas gadījumā. Protestantu baznīcās, kā mūsu luterāņu baznīcā, laulības šķiršana ir kļuvusi ļoti vienkārša un atļauja otrreiz precēties nav nepieciešama. Tas ir noticis, godīgi sakot, šīs pasaules gara dēļ un sekularizētās sabiedrības tīša un netīša spiediena dēļ uz baznīcu, lai tā kļūst modernāka. Bet Jēzus vārdi ir skaidri šajā gadījumā. Es pieļauju, ka ir gadījumi, kad šķiršanās ir vienīgais ceļš – fiziskas vardarbības, hroniskas laulības pārkāpšanas vai citu nopietnu iemeslu dēļ. Bet tas, ka apmēram 50% laulību tiek šķirtas, nav normāli. Tas norāda uz to, ka cilvēki nesaprot, kas ir laulība, un cik tā ir nopietna un svarīga. Sevišķi no vīriešu puses.

Apņemties un stingri nodoties ne tikai apprecēt savu mīļoto, bet darīt kā solīts laulības ceremonijā būt līdzās, atbalstīt, palīdzēt un panest savu daļu “slimībā un veselībā, nabadzībā un bagātībā, laimē un nelaimē” ir drosmīgs lēmums, vīrišķīgs lēmums. Laulība piezemē vīrieti, un dod viņam iespēju sargāt un gādāt par ģimeni, jo tāda ir viņa daba. Sievietei ir dots rūpēties un mīlēt ģimeni.

Kāpēc tas ir svarīgi? Jo ģimene ir sabiedrības stūrakmens. Iznīciniet ģimeni un agrāk vai vēlāk tiks iznīcināta sabiedrība. Un ģimenē arī vīrieši atrod dzīves stabilitāti, nozīmi, mērķi un pamatu. Ir novērots, ka “lielos vilcienos” nekas nav postošāks kā neprecēts vīrietis. Paskatieties, kas notiek Vecrīgā – neprecēti, jauni vīrieši, ielidojuši no citām valstīm, piedzeras un apmierina savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa. Luters brīdināja, ka sociālā kārtība ir apdraudēta, ja ir pārāk daudz nelaulāto, bezbērnu vīriešu, kuri gurķojas pa dienu un pļēguro naktī.

Ko lai darām? Pirmkārt, ja esat šķirti, Jēzus ieteikums būtu palikt neprecētiem. Ja esat otrreiz apprecējušies, tad mēģiniet darīt to labāko ar to, kas jums ir, strādājiet pie savas laulības un stipriniet to! Ja esat vīrietis, šķirts no ģimenes – jūsu bērnu dēļ, esiet klāt, cik jūs varat un cik māte ļauj. Šķirtās mātes, ļaujiet bērniem satikties ar saviem tēviem! Un nemēģiniet nopirkt savu bērnu mīlestību ar dāvanām! Esiet tēvi! Esiet vīri! Ja neesat šķirti – apsveicu, lai Dievs svētī – ņemiet dalību savu bērnu dzīvē! Meitenēm arī ir nepieciešams tēvs! Pētījumi rāda, ka viņas ir pārliecinātākas par sevi un ir mazāk iespējas, ka viņas paliks stāvoklī ārpus laulības, jo viņas būs pieradušas pie vīrieša, kas mīl viņas viņu pašu, nevis viņu pievilcīguma dēļ. Jaunie vīri – nebēdziet no atbildības, sevišķi laulībā un ģimenē! Jūsu klātbūtne un vadība ir nepieciešama. Neprecētie vīri – gatavojieties uz šo atbildību un nebēdziet no tās! Tas, kas šai pasaulei ir vajadzīgs, ir vīri, kuri gatavi uzņemties atbildību.

Vēl daudz varētu runāt par šo tēmu, un es esmu ieskicējis tikai daļu. Ne velti Dievs tiek attēlots kā Tēvs. Viņš ir autoritāte. Viņš mūs disciplinē. Bet Viņš mūs iedrošina ar savu spēku un vada mūs ar savu spēcīgo roku. Ar Viņu mēs esam droši. Tāpat, kā ģimene ar labu tēvu, kas uzņemas atbildību un dara visu, kas viņa spēkos. Nevis vardarbīgi, bet ar mīlošu stingrību, kas ievieš nevis haosu, bet kārtību, un drošību. Svētīgu Tēvu dienu visiem tēviem, lai jūsu līderība būtu pakārtota Dieva vadībai! Āmen.