“Ticība Augšāmceltajam”, 29.apr.2019. (K.Zikmanis)

“Citi mācekļi viņam sacīja: “Mēs redzējām Kungu!” Bet viņš tiem atbildēja: “Kamēr es neredzēšu naglu brūces Viņa rokās, kamēr nelikšu savu pirkstu Viņa naglu brūcēs un kamēr nelikšu savu roku Viņa sānos, es neticēšu!”” (Jņ 20:25)

Toms ir iegājis vēsturē ar iesauku “neticīgais”, jo viņš gribēja ieraudzīt Kungu un aptaustīt Viņa brūces, pirms viņš varēja noticēt kādiem stāstiem par Viņa augšāmcelšanos. Ir viegli mums tiesāt Tomu par neticību, bet ja padomājam par to – vai jūs arī nebūtu piesardzīgi, ja kāds jums stāstītu, ka jūsu mirušais draugs ir atkal dzīvs? Vai jūs arī neteiktu, ka gribētu to vispirms redzēt, pirms vienkārši ticētu? Un, ja padomājām tālāk, visi mācekļi šaubījās, kad dzirdēja ziņas par Kristus augšāmcelšanos. Viņi, līdzīgi Tomam, ticēja, tad kad viņi ieraudzīja augšāmcelto Kungu. Satikšanās ar Viņu pašu padarīja viņus ticīgus.

Galu galā, kas padara cilvēkus ticīgus, ir nevis faktu iegaumēšana, bet attiecības ar Jēzus Kristus personu. Cilvēks var izlasīt Bībeli, it kā tā būtu daiļliteratūra, un nekas viņu neaizskartu, neiespaidotu. Tikai tad, kad satiekamies ar Viņu, par ko tiek rakstīts Bībelē, kaut kas var mainīties sirdī. Visās ticības lietās ir nepieciešama tikšanās ar Jēzu, savādāk tā kļūst par reliģiozitāti un burta kalpību. Bez sastapšanās ar Jēzu nevar būt dzīva ticība.

Kad Marija Magdalēna atnāca uz kapu Lieldienu rītā, viņa redzēja tukšu kapu un dzirdēja eņģeļu vēsti, ka Kristus ir augšāmcēlies, bet tikai tad, kad Viņa sastapa Jēzu dārzā un dzirdēja Viņu, nosaucam viņas vārdu, tikai tad viņa ticēja. Sastapšanās ar augšāmcelto Kungu mainīja viņas neticību un skepsi ticībā un pārliecībā.

To pašu varam teikt par apustuļiem. Viņi dzirdēja stāstus no sievietēm, kas pie kapa bija, bet neticēja. Pēteris un Jānis aizskrēja pie kapa, bet vēl nebija pārliecināti par notiekošo. Tikai, kad viņi bija sapulcējušies un Jēzus parādījās viņu vidū dzīvs, viņi ticēja. Sastapšanās ar augšāmcelto Kristu izmainīja viņus.

Augšāmcelšanās bija notikums, kas izmainīja vēsturi – nāve tika uzvarēta. Ar savu augšāmcelšanos Jēzus uzvarēja grēku, velnu un nāvi – visu, kas mūs šķira no Dieva. Augšāmcelšanās izmainīja visu. Bet neviens no Jēzus sekotājiem neredzēja augšāmcelšanos, tas ir brīdi, kad Jēzus augšāmcēlās. Neviens liecinieks nebija tur klāt. Mēs nezinām, kad un kā tas notika. Bībelē tas nav aprakstīts. Svarīgāks par pašu notikumu bija tas, kurš augšāmcēlās. Svarīga nebija sastapšanās ar augšāmcelšanās notikumu, bet sastapšanās ar Augšāmcelto. Viņš dara šo notikumu dzīvu un aktuālu ticīgā sirdī. Un tas ir svarīgi mums, ka, lai ticētu augšāmceltajam Kristum, nav jābūt augšāmcelšanās aculieciniekam, jo citādāk nevienam nebūtu iespēja ticēt Kristum, jo neviens nav redzējis augšāmcelšanos. Bet ir iespēja satikt Augšāmcelto, jo Viņš dara savu klātbūtni reālu arī šodien, lai cilvēki, tai skaitā mēs, ticētu.

Kur Viņš dara savu klātbūtni reālu? Viņš dara savu klātbūtni reālu un aktuālu tagad caur savu Svēto Garu savā miesā—Baznīcā, caur tiem, kuri ir ticējuši Viņa vārdam. Es nenoliedzu, ka Dievs var aiztikt jebkuru cilvēku jebkurā vietā, bet parasti Viņš to dara caur citiem cilvēkiem. Tas ir, kas Baznīca savā būtībā ir – Kristus miesa virs zemes. Kristus ticīgie veido šo miesu, un caur šo miesu citi var sastapt Kristu. Tur, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Viņa vārdā, Viņš ir klāt, pēc Viņa apsolījuma. Sapulcējusies draudze ir augšāmceltā Kristus manifestācija, jo Viņš ir mūsu vidū. Viņš ir klāt savā vārdā, kad tajā meklējam sastapšanos ar Viņu pašu. Viņš ir klāt savos sakramentos, kad draudze tos saņem ticīgām sirdīm, Viņu pieminēdami. Tas ir tas, kas aprakstīts, kad divi mācekļi gāja uz Emavu – augšāmceltais Kristus nāca viņiem līdzi, bet tie neatpazina Viņu. Viņš izskaidroja Rakstus, ka Kristum būs ciest un augšāmcelties, un viņu sirdis iedegās. Tad, kad viņi piestājās, viņi atpazina Kungu, kad Viņš lauza maizi. Te tiek attēlota baznīca – vieta, kur Raksti tiek izskaidroti, un maize lauzta Vakarēdienā. Kristus tiek atpazīts caur šīm zīmēm – Vārdā un Sakramentā, lūgšanā un sadraudzībā. Šeit starp citiem ticīgajiem mēs ieraugam Kristus seju savā brālī vai māsā.

Bet Baznīca nav sapulcēta tikai, lai būtu saslēgta sevī. Vēsts par Kristus augšāmcelšanos bija jāizplata visā pasaulē. Kā pirms Viņa uzkāpšanas debesīs Jēzus gan deva saviem mācekļiem spēku Svētajā Garā liecināt par Viņa augšāmcelšanos, gan uzdevumu sludināt to visām tautām, tā Viņš ir devis mums savu Garu un to pašu uzdevumu liecināt par Viņu. Kā Kristus ir klātesošs mūsu vidū, tā mēs nesam Viņa klātbūtni tur, kur esam. Mēs esam Viņa liecinieki, Viņa miesa pasaulē.

Bet mēs visi esam piedzīvojuši to vilšanos, kad stāstītais it kā netrāpa mērķī, ka cilvēks, kuram mēs stāstam par augšāmcelto Kristu, to nedzird vai nepieņem. Tajos brīžos atcerēsimies Tomu un pārējos, kuri gaidīja savu sastapšanos ar Kristu. Viņi dzirdēja vēsti, bet tikai vēlāk ticēja. Viņi dzirdēja liecību, bet ticēja, kad Jēzus sevi atklāja viņiem. Tas ir svarīgs aspekts ticībai. Tā ir atklāsme. Tā ir dota. Mēs nevaram sevi piespiest ticēt, tāpat kā nevaram pārliecināt citus ticēt. Tā ir Dieva dota atklāsme. Kā Kristus atklāja sevi apustuļiem, tā Viņš sevi atklāj tiem, kuriem Viņš vēlas. Luters ļoti pareizi saka, ka bez Svētā Gara palīdzības neviens nevar ticēt uz Kristu, bet, ka Viņš caur evaņģēlija vēsti aicina cilvēkus pie Kristus. Mēs līdzīgi sievietēm, apustuļiem, un apustuļiem Tomam, varam tikai liecināt to, ko zinām. Dieva Svētais Gars to darīs dzīvu viņu sirdīs, un viņi sastapsies ar dzīvo Kristu.

Toms neticēja apustuļu vārdiem par Kristus augšāmcelšanos, un apustuļi neticēja sieviešu vārdiem par Kristus augšāmcelšanos, jo tie nebija redzējuši augšāmcelšanās notikumu, un augšāmcelšanās brīnums bija kaut kas ārpus viņu pieredzes. Tas bija dzīvais augšāmceltais Kristus, kas darīja šos vārdus par dzīvu realitāti. Ticība viņiem tika dota sastopoties ar Augšāmcelto. Tā visās ticības lietās – Kristus caur savu Svēto Garu dara dzīvu mūsu ticību. Kristus joprojām ir klātesošs šajā pasaulē savā miesā—Baznīcā. Lai Dievs dod savu Garu mūsu liecībai, lai sadzirdējuši par augšāmcelto Kristu no mums, citi var sastapt Viņu mūsu dzīvēs. Āmen.