Teksti: Jes 40:26-31; 1Pēt 2:11-20; Jņ 16:16-23a
Mēs nesaprotam, ko Viņš saka! Jņ 16:18
Jēzus saviem mācekļiem vairākas reizes bija teicis, kas ar Viņu notiks – par Savu nodošanu pagānu rokās, netaisnīgo notiesāšanu, krustā sišanu un augšāmcelšanos. Viņš mācīja savus mācekļus un tiem sacīja: “Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās, un tie Viņu nonāvēs, un nonāvēts Viņš trešajā dienā augšāmcelsies” (Mk 9:31). Bet kaut kādā veidā mācekļi vienkārši nebija sapratuši. Jēzus atkārtoja un atkārtoja to, kas notiks ar Viņu, stāstot to pašu dažādos veidos, bet vienalga – viņi nesaprata. Šodienas teksts ir tas pats. Jēzus saka: Vēl brīdi, un jūs Mani vairs neredzēsiet, un vēl pēc brīža jūs Mani atkal skatīsiet. (Jņ 16:16)
Vēl brīdi, un jūs Mani vairs neredzēsiet – Tas mums ir skaidrs, ko Jēzus runā, no šīs puses Lieldienām skatoties. Vēl brīdi—Jēzum, kad Viņš šo saka, nebija palicis daudz laika pie saviem mācekļiem. Iespējams, ka Viņš šo teica dienā pirms Viņa krustā sišanas. Vēl brīdi Viņš var palikt pie mācekļiem, vēl brīdi un sāksies Viņa ciešanas. Vēl brīdi, un jūs Mani vairs neredzēsiet – jo Viņš tiks sagūstīts. Jūs Mani vairs neredzēsiet, jo Viņš tiks notiesāts un sists krustā. Jūs Mani vairs neredzēsiet, jo Viņš pie krusta nomirs un tiks ielikts kapā.
Jēzus tad turpina: un vēl pēc brīža jūs Mani atkal skatīsiet. Trīs dienas Viņš gulēs vēsā kapā miris, bet trešajā dienā celsies augšā. Pēc brīža – un būs augšāmcelšanās svētdiena – tad jūs Mani atkal skatīsiet.
Mums ir skaidrs, ka Jēzus runā par savu krustā sišanu un augšāmcelšanos, jo mēs redzam no šīs puses Lieldienām – mācekļi nesaprata to, ko Jēzus saka, jo viņi bija viņpus Lieldienām, t.i. pirms tas viss notika.
Bet vai tas ir kas svešs? Vai tas arī nenotiek arī ar mums? Daudzi saka: “Lai notiek, kam jānotiek!” bet, kamēr mēs esam notikumu plūsmā, vai nav tā, ka mēs paši nesaprotam, kas notiek un kāpēc tam ir jānotiek? Tas notika ar mācekļiem – un Jēzus bija viņiem blakus, lai izskaidrotu visu, bet tomēr, viņi nesaprata. Kāpēc lai ar mums būtu citādāk?
Es esmu pārliecināts, ka Dievs dažreiz ļauj mums iekrist nesaprašanā, lai tā vietā, kur mēs gribam ar prātu “izfunktierēt” visu, un tādējādi sev palīdzētu tikt laukā no kādas situācijas – lai tā vietā paļautos uz Viņu un ticētu uz Viņa apsolījumiem, ka tiem, kas Dievu mīl un kas pēc Viņa iepriekšējā nodoma ir aicināti, viss nāk par labu. (Rom 8:28)
Jēzus saka mācekļiem: vēl brīdi un jums būs skumjas, bet vēl brīdi un Jums būs prieks, ko neviens nevar jums atņemt. Tas ir liels apsolījums. Tā ir liela dāvana. Vai mācekļi spēja to pieņemt? Vai mēs spējam pieņemt to, ko mūsu Kungs mums apsola?
Vai mēs spējam ticēt, ka Viņš ir labs un dos mums labas dāvanas, vai mēs vispirms vēlamies izprast visu un saprast visu, un tikai tad mēs meklējam Viņu un paļaujamies uz Viņu? Es varu teikt atklāti – ja jūs gaidīsiet to brīdi, kad pilnīgi viss būs kārtībā jūsu dzīvē, kad jūs sapratīsiet pilnīgi visu par Dievu un kā Viņš darbojas jūsu dzīvē, tas brīdis nekad nepienāks.
Un tas ir “okay”. Ja jūs esat nonākuši tādā situācijā un nesaprotat to, ko Dievs dara jūsu dzīvē, tad turiet drošu prātu un mācieties no mācekļiem, jo viņi arī bija līdzīgās situācijās. Viņi vaicāja Kungam, bet skaidru plānu nesaņēma. Viņi dabūja ko vērtīgāku, ko lielāku. Viņi dabūja apsolījumu – vēl brīdi un jūsu asaras pārvērtīsies par prieku.
Bībele ir pilna ar apsolījumiem. Šie apsolījumi ir rakstīti, lai mūs iedrošinātu. Tas, kas ir solīts, nav redzams ar acīm, bet ir jūtams ar sirdi. Tas, kas ir solīts, nav taustāms rokām, bet satverams ticībā. Piemēram, Jēzus saka, kas tic un tiks kristīts, tas tiks glābts (Mk 16:16). Viņš arī saka, ka tā ir Dieva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un tic Viņam, būtu mūžīgā dzīvība, un Es to augšāmcelšu pastarā dienā (Jņ 6:40). Vai mēs, kuri esam kristīti, redzam tagad ar acīm, ka esam izglābti no pastarās tiesās? Vai mēs, kuri ticam Dēlam, varam sataustīt, ka mums ir mūžīgā dzīvība jau šodien? Kā reiz arhibīskaps Jānis ir teicis: Cerība ir zināt, ka debesīs skan mūzika – ticība ir spēja dejot šai mūzikai līdzi jau šodien.
Ticības dzīvē mums būs jautājumi un mēs drīkstam vaicāt Kungam: “kāpēc?”. Bet tāpēc, ka mums ir jautājumi, tas nenozīmē, ka mums nav ticības, jo saprašana un ticība nav viens un tas pats. Mācekļiem, kā mēs redzam, arī bija jautājumi. Ticība spēj redzēt pāri nesaprašanai uz Kristu. Vēl brīdi un jūs Mani neredzēsiet, Jēzus teica mācekļiem, bet Viņš turpināja, un vēl brīdi un jūs Mani atkal skatīsiet. Ticība spēj saskatīt Jēzu, kaut saprašana neko neredz. Āmen.