Teksti: Jes 60:1–6; Ef 3:1–12; Mt 2:1–12
“Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi.”[1]
Zvaigznes dienas dziesmā mēs dziedam: ‘Ak, celies, topi gaismota, tu Dieva draudze svētā! Tavs Kungs, kā tevi aprauga, tam esi saderēta. Nu gaisma aust un laiks ir paust tā Kunga godu tautām, vēl dziļai tumsai ļautām.’ Šī dziesma ir atdzejojums no Jesajas grāmatas 60. nodaļas, kuru mēs dzirdējām pirmajā lasījumā. Bet ko mēs svinam Zvaigznes dienā, kas tiek pieminēts, kāpēc tas ir svarīgi?
Pirmais, kas ienāk prātā ir Bētlemes zvaigzne, jo mēs taču saucam šo dienu par Zvaigznes dienu. Mītiska zvaigzne parādījās debesīs un rādīja ceļu austrumu gudrajiem uz Bētlemi. Cauri gadsimtiem ir bijušas dažādas teorijas un spekulācijas, kas tā bija par zvaigzni – planētu sakrustojums, supernova, komēta vai kas cits? Bībele par to klusē. Viss, ko mēs zinām ir, ka zvaigzne (vai kaut kāda debesu parādība) parādījās debesīs un gudri vīri no austrumiem tai sekoja. Ir interesanta vietne internetā (bethlehemstar.com/), kas spekulē, kādi debesu ķermeņi varēja parādīties un sakrustoties ap to laiku, kad Kristus piedzima. Galvenā doma šai vietnei ir, ka Dievs radīja visu kosmosu kā precīzu pulksteni, lai pareizā laikā “Debesis daudzinātu Dieva godu, un izplatījums izteiktu Viņa roku darbu.”[2] Dievs radīja šo zvaigzni, lai atklātu Kristu.
Bet vai šis stāsts par Bētlemes zvaigzni dod atļauju horoskopiem un astroloģijai? Nē! Vairākkārt Vecajā Derībā Dievs ir aizliedzis zīlēšanu, garu izsaukšanu, buršanu, nākotnes pareģošanu, tai skaitā astroloģiju. “Nepacel savas acis uz debesīm un, uzlūkodams sauli, mēnesi, kā arī zvaigznes, visus zvaigznāju pulkus debesīs, neliecies kārdināties un nekrīti ar savu vaigu pie zemes to priekšā, un ka tu tiem nekalpo, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir piešķīris visām tautām zem visas debess.”[3] Tas, ka Dievs var lietot zīmes debesīs, lai, piemēram, vestu pagānu gudros no austrumiem pie Jēzus, ir Viņa ziņā. Dievs var rīkoties, kā Viņš vēlas. Dievs ir lietojis ēzeli, lai paustu savu vēsti pagānu pareģim[4] Biliāmam, bet tas nenozīmē, ka mums ir jāmeklē Dieva griba pie runājošiem dzīvniekiem. Viņš ir devis vietu, kur meklēt Viņa gribu – savā vārdā. Dieva vārds atklāj Viņa prātu, un tur mums tas ir jāmeklē. Tātad Zvaigznes dienas centrs nav pati zvaigzne.
Šī diena arī tiek saukta par Trejķēniņu dienu, varbūt Zvaigznes dienas centrs ir trīs gudrie no austrumiem? Šī arī nebūs pareizā atbilde. Pirmkārt, mēs nezinām gudro skaitu. Bībelē nav minēts, cik bija gudri vīri. Dāvanas bija trīs, tādēļ pēc tradīcijas attiecībā uz gudrajiem tiek minēts skaitlis trīs, bet Bībele to nesaka. Viņi varēja būt trīs, trīs simti vai trīs tūkstoši.
Otrkārt, nav arī zināms, kad viņi atnāca. Mēs visi esam redzējuši ‘Bētlemītes’, tādas kā mums te ir baznīcā, kur ir Jēzus, Marija un Jāzeps, gani un lopi, un trīs gudrie kopā. Bet ir liela iespēja, ka gudrie atnāca citā laikā – ne ap Jēzus dzimšanas dienu, bet vēlāk, līdz pat diviem gadiem vēlāk. Ir vairākas lietas, kas par to liecina. Piemēram: kādēļ Hērods lika nokaut visus zēnus līdz divu gadu vecumam, ne tikai zīdaiņus? Vai cita maza detaļa, ka ir rakstīts, ka gudrie atnāca uz namu, kur Jēzus bija, nevis uz kūti. Un vēl, Jēzus priekšā stādīšanā templī četrdesmitajā dienā pēc piedzimšanas, Jāzeps un Marija ziedoja divus baložus, kas bija noteiktais ziedojums nabagiem. Ja gudrie būtu jau apciemojuši Svēto ģimeni ar zeltu un citām dāvanām, vai viņiem nebūtu jāziedo prasītais upuris, nevis nabago? Tātad, mēs nezinām, kad nāca gudrie.
Un treškārt, izņemot, ka viņi nāca no ‘austrumiem’, mēs nezinām, tieši no kuras valsts. Tiek minēts, ka no Persijas, kur agrāk Izraēlieši tika izsūtīti trimdā senajā Babilonijā. Pravietis Daniēls, kurš iztulkoja Persiešu ķēniņa neizprotamo sapni, kļuva par slaveno galma ‘magu’, kas ir tas pats vārds, kas mūsu Bībelē tiek tulkots kā ‘gudrais’ un no šejienes ir cēlies vārds ‘maģija’. Ir iespēja, ka maga Daniēla mācība par nākamo Israēla Ķēniņu lika austrumu magiem meklēt zīmes debesīs par šī Ķēniņa parādīšanos.
Tomēr tas viss ir tikai spekulācija. Interesanti zināt un apspriest, bet nav būtiski vēstij. Būtiski ir, ka šie gudrie bija pirmie pagāni, kas nāca pielūgt Jēzu. Līdz šim visi viesi bija bijuši jūdi. Gani bija jūdi. Jēzus apgraizīšanas un vārda došanas dienā astotajā dienā liecinieki visi bija jūdi. Jēzus priekšā stādīšanā Kunga namā četrdesmitajā dienā atkal tikai jūdi – vecais Simeāns, kurš gaidīja Dieva valstības parādīšanos un vecā praviete Anna, kas kalpoja Dievam dienām un naktīm ar lūgšanām. Jēzus atklāšana pasaulē sākumā tikai bija starp jūdiem, bet ar gudro parādīšanos Jēzus tiek atklāts pagāniem – ne jūdiem, t.i., visām tautām, tātad mēs arī. Jesaja saka: “Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.”[5] Austrumu gudro nākšana ir šī pravietojuma piepildījuma sākums. Visas tautas ieraudzīs Viņa spožumu. Tātad šīs dienas centrs nevar būt zvaigzne vai gudrie no austrumiem. Centrs nav, kuri atnāca pielūgt vai kā, bet ko viņi pielūdza.
Jēzus teica: “Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!”[6] Luters ir izteicis domu, ka Raksti ir silīte, kur Kristus guļ. Kad lasām Rakstus, pētām notikumus, kas tur risinājās, un domājam par to nozīmi, vissvarīgākais ir meklēt Kristu, jo Viņš ir Rakstu centrs.
Zvaigznes dienas vēsts ir par Kristu, nevis brīnumaino zvaigzni vai noslēpumainajiem gudrajiem no austrumiem. Zvaigzne ved uz ko lielāku, gudrie norāda uz ko svarīgāku. Bētlemes zvaigzne sen jau apdzisusi. Gudrie no austrumiem sen jau miruši. Bet Dieva gaisma Kristū mūs ir apspīdējusi un joprojām mūs apspīd. Kristus vēsts ir atklāta visām tautām, un atspīd visiem cilvēkiem. Tā ir Zvaigznes dienas īstā nozīme. Lai Kristus gaisma spīd caur mums! Āmen.
[1] Jes 60:1
[2] Ps 19:1
[3] 5Moz 4:19
[4] 4Moz 22:21-39
[5] Jes 60:3
[6] Jņ 5:39