“Uzkāpa augstumos”, 03.jūn.2020. (P.Rīrdons)

Teksti: Ef 4:1-16; Jņ 16:1-16

“Tādēļ ir sacīts: uzkāpa augstumos, vezdams līdzi sagūstītos; Viņš deva dāvanas cilvēkiem.” (Ef 4:8)

Jau citās reizēs esmu pieminējis vienu no maniem mīļākajiem teologiem—Patriku Rīrdonu, un citējis viņa darbus. Šodien vēlos citēt viņa pārdomas par Jēzus uzkāpšanu debesīs.

Rīrdons saka: “Vēstulē efeziešiem apustulis Pāvils liek īpašu uzsvaru uz Kunga debesbraukšanu—kā naidīgu varu sakaušanu. Kā Kristus uzvarēja grēku caur savu nāvi un sakāva nāvi caur savu augšāmcelšanos, tā caur savu debesbraukšanu Viņš uzvarēja naidīgos kosmosa spēkus, “šīs tumsas pasaules valdniekus un ļaunuma gara spēkus debesīs.” (Ef 6:12)

“Kad Kristus uzkāpa debesīs, Pāvils raksta, ka Dievs “[sēdināja Viņu] pie savas labās rokas debesīs, – augstāk par ikkatru valdību, varu, spēku un valdīšanu” (Ef 1-20-21 (sal. 3:10)). Kristus debesbraukšana tādā gadījumā bija uzvaras gājiens uz augšu uz Viņa iecelšanu tronī, kamēr ļaunuma spēki tika vesti gūstā.

“Pāvils ņem šo tēlu no 68. psalma, kuru viņš citē attiecībā uz debesbraukšanu: “[Kad Viņš] uzkāpa augstumos / vezdams līdzi sagūstītos / Viņš deva dāvanas cilvēkiem” (Ef 4:8 (sal. Ps 68:19)). Apustulis raksta, ka šī psalma pravietiskās balss piepildījumā Kristus “uzkāpa augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.” (Ef 4:10)

“Tie, kuri zina 68. psalmu, pamanīs, ka Pāvils dramatiski maina tā formulējumu. Ebreju valodā (būtībā tas pats grieķiski) tas skan, “Tu uzkāpi augstumos / Tu atvedi gūstekņus gūstā / un ņēmi dāvanas no cilvēkiem.” Šī izmaiņa gramatiskā balsī—no otrās uz trešo personu—Pāvila citātā ir viegli skaidrojama: viņš gribēja runāt par Kristu, nevis uzrunāt Viņu.

“Uzkrītoša ir arī Pāvila pēdējās teikuma daļas radikālā izmaiņa: Tā vietā, lai “saņemtu” dāvanas no cilvēkiem, Kristus, kas uzkāpa debesīs, “dod” dāvanas cilvēkiem. Pāvils turpina uzskaitīt šīs dāvanas: apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, mācītāji un skolotāji—visi šie amati “lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam.” (Ef 4:11)

“Tādēļ, ka Pāvilam bija jāmaina psalma teksts, lai izteiktu savu domu par kalpošanu, ir saprātīgi vaicāt, kādēļ viņš vispār to citēja. Šo var izskaidrot,” saka Rīrdons, “ar psalma pilno tekstu; Pāvils ņēma savu iedvesmu, ne tikai no viena panta, bet no visa 68. psalma kopumā.

“Šis psalms acīmredzami ir procesijas dziedājums: “[Viņi ir redzējuši] Tavus svētku gājienus, ak, Dievs, / mana Dieva, mana Ķēniņa svētku gājieni svētā vietā / pa priekšu iet dziedātāji, tiem seko stīgu instrumentu spēlētāji / bungotāju jaunavu vidū” (Ps 68: 25-26). Ir tie, kuri uzskata, ka 68. psalms tika dziedāts vai nu Dāvida svētnīcas vai Zālamana tempļa iesvētīšanas dienā, kad Derības šķirsts tika nests vissvētākajā vietā.

“Psalms iztēlo, ka šī procesija ir sākusies senatnē Ēģiptē un Sīnaja kalnā. Tā iesākās “kad Tu izgāji savas tautas priekšgalā / kad Tu staigāji pa tuksnesi” (Ps 68:8). Katru reizi, kad Israēls atsāka tuksnesī ceļot un Levīti atkal uzlika uz pleciem Derības šķirsta garos nesamos kātus, Mozus sauca: “Celies, Kungs / lai Tavi ienaidnieki tiek izklīdināti / un tie, kas Tevi ienīst, lai bēg Tava vaiga priekšā!” (4Moz 10:35). Pieņemot šo Mozus saucienu kā ievada pantu 68. psalmam, psalmists padarīja Jeruzālemes procesiju par pagarinājumu Iziešanas gājienam.

“Dieva ienaidnieku izklīdināšana ir tematiski piederīga šim psalmam; kas vēsta, ka “karapulku ķēniņi bēg” (Ps 68:13) un “Visuvarenais ķēniņus izklīdināja” (Ps 68:15). Šie panti atgādina par kaujām, ko izcīnīja Israēls, lai nonāktu šajā uzvaras stundā Jeruzālemē, no Amaleka pieveikšanas (2Moz 17), līdz Siseras sakāvei. (Sģ 4-5)

“Šādas uzvaras pār Israēla ienaidniekiem tomēr nebija tikai vēsturiski fakti, bet arī apsolījumi, ka nākotnē “Dievs sadauzīs galvu saviem ienaidniekiem, kupliem matiem noaugušu galvu tiem, kas staigā savos grēkos” (Ps 68:22). No sava troņa Ciānā, miera svētās pilsētas Dievs “izklīdinās tautas, kas mīl karot!” (Ps 68:31)

 “Pāvila atsauce uz 68. psalmu ir tādēļ, ka tā ir vienota ar vēstuli efeziešiem savā kristoloģijā: Kristus, patiesais Derības šķirsts, ir iegājis patiesā Svētnīcā debesīs, triumfējoši pāri saviem ienaidniekiem. Viņu sakāve ir nākotnes garants, tāpēc, ka Kristus, kurš uzkāpa debesu debesīs, ir “augstāk par ikkatru valdību, varu, spēku, valdīšanu un pār visu citu, lai kādā vārdā arī to nosauktu, ne vien šajā laikā, bet arī nākamajā.” (Ef 1:21)” Āmen.