“Vai tu pazīsti Viņa balsi?”, 5.mai.2019. (K.Zikmanis)

“ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par avīm.” (Jņ 10:14)

Kad mēs gaidījām mūsu meitu, ārsts, “bēbīšu” žurnāli, un pat Rūjienas bērnu dārza vadītāja mums ieteica runāt ar viņu, kamēr viņa vēl bija sievas puncī. Kāpēc? Jo bērni dzird un reaģē uz to, kas notiek ārpus dzemdes. Bērni var dzirdēt un sākt iepazīt savu vecāku balsis, pirms viņi ienāk šajā pasaulē. Labums ir tāds – pirms bērns ir piedzimis, vecākiem ir kontakts ar bērnu, un bērnam ir kontakts ar vecākiem. Viņi viens otru sāk pazīt.

Kāds draugs man stāstīja, ka viņš arī runāja ar savu puiku, pirms viņš piedzima, un notika tā: kad dzemdības bija notikušas, māsiņas nevarēja apklusināt bērnu, lai viņu nosvērtu un darītu tās lietas, kas parasti notiek, kad bērns tikko piedzimst. Mans draugs teica, ka viņš nomierinās bērnu – māsiņas smējās, pie sevis domādamas, ka jaunais tētis labu gribēdams neko nevarēs līdzēt – bet līdz ko viņš sāka runāt, tā bērns apklusa un skatījās apkārt, lai atrastu, no kurienes nāk tā pazīstamā skaņa. Bērns bija dzirdējis šo balsi jau vairākus mēnešus mammas puncī. Tagad viņš to skaidri dzird un uzreiz reaģē uz to. Bērns pazīst sava tēva balsi.

Tas liek mums domāt: Vai es pazīstu sava Debesu Tēva balsi? Ja Viņš runātu ar mani, vai tas mani apklusinātu?

Šodienas teksts laikam ir viens no pazīstamākajiem Bībelē: Jēzus saka, ka Viņš ir Labais Gans. Un tāpēc, ka tas ir tik ļoti pazīstams, mēs bieži—vismaz es to daru—mēs domājam, ka mēs saprotam šo tekstu. Kurš gan nav redzējis Jēzu attēlos kā ganu ar nūju rokās starp miermīlīgām avīm? Mums tepat blakus kancelei ir skaista glezna, kur Jēzus ir attēlots kā gans. “Viņš Labais Gans, mēs tās avis” tā dzied, un zina katrs Svētdienas skolas bērns. Viņš ir gans, kas atdod savu dzīvi par avīm. Viņš ir tas, kas atdeva sevi par mums.

Dažus pantus pirms nupat lasītā Jēzus teica, ka avis klausa Labā Gana balsij, bet no svešā gana viņas bēgs, jo tās nepazīst svešinieka balsi (Jņ 10:3,5). Kad mēs ar sievu bijām tikko apprecējušies un dzīvojām Juglā, ja kāds zvanīja pie durvīm, mēs neatvērām durvis uzreiz, bet vaicājām: “Kas tur ir?” Ja tas, kas bija aiz durvīm prasīja “kartoški?” es neatvēru durvis, jo balss (un valoda) man bija sveša. Tomēr ja atbildēja Anda sacīdama: “Tā esmu es!”, tad atvēru.

Ja Kristus zvanītu pie tavām durvīm, vai tu atvērtu Viņam, vai nē? Vai tu pazītu, ka tas ir Viņš pēc balss? Kā mēs varam pazīt mūsu Labā Gana balsi?

Varbūt šis skanēs pārāk vienkārši, bet atbilde ir atrodama citā jautājumā: kā mēs varam atpazīt mūsu dzīvesbiedra balsi vai vecāku balsis, vai drauga balsi, vai bērna balsi? Mēs viņus atpazīstam, jo mēs esam daudz laika pavadījuši kopā ar viņiem, un mēs vienkārši pazīstam viņu balsis.

Jēzus balss ir atrodama Bībelē – Bībele ir Dieva balss. Bībele ir Dieva vārds tieši tev. “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs” (Jņ 1:1). Šis teksts runā par Jēzu – Jēzus ir Dieva iemiesotais Vārds. Vēstulē ebrejiem ir rakstīts: “Dievs senlaikos daudzkārt un dažādi caur praviešiem runāja uz tēviem, bet šajās pēdējās dienās Viņš ir runājis uz mums caur Dēlu” (Ebr 1:1-2a). Vecās Derības pravieši un Jaunās Derības apustuļi ir pierakstījuši to, ko Dievs vēlētos mums pateikt, un caur rakstīto vārdu—Bībeli—mēs varam “dzirdēt” Dieva balsi. Jo vairāk mēs iepazīsim Bībeli, jo tuvāk mēs pazīsim Labā Gana balsi.

“Bet es nesaprotu, ko es lasu”, bieži cilvēki iebilst. Bībele nav kā romāns, ko ņem rokās un lasa no vāka līdz vākam. Cilvēki, kuri to dara, parasti tiek līdz garajiem dzimtas kokiem, kad tiek stāstīts, ka “Un Hanoham dzima Īrāds, un Īrāds bija Mehūjaēla tēvs, un Mehūjaēls bija Metušaēla tēvs, un Metušaēls bija Lemeha tēvs” (1Moz 4:18) un tā tālāk. Nesaprotami vārdi, nesaprotami apstākļi – viss šķiet nesaprotami. Un tā tas beidzas. Kāds vēlas izlasīt Bībeli, bet garlaicība un nesaprašana uzvar.

Ir jāsaprot, ka Bībele ir nevis viena grāmata, bet daudzu grāmatu kopums. Katrai grāmatai Bībelē ir savs uzdevums un mērķis: dažas ir vēsturiskas, dažas ir dzejiskas, dažas ir pravietiskas. Kad tu lasi Bībeli, vaicā sev, kuram mērķim šis teksts tiek rakstīts. Ja tas ir vēsturisks, tad tu lasītu to savādāk nekā, ja tā ir dzeja, vai ne?

Kas palīdz Bībeles lasīšanai un saprašanai, ir regularitāte. Ja tu vienreiz gadā atver Bībeli, protams, tā liksies sveša – jo tā būs sveša. Bet, ja tu lasi Bībeli regulāri, tu ieklausīsies tās vēstī un sapratīsi tās valodu daudz, daudz vieglāk. Var lietot piemēram baznīcas gadagrāmatu, žurnālu “Svētdienas rīts” vai LELB mājaslapu, kur ir lasījumi pa katrai dienai: parasti kāds psalms, vai Vecās Derības teksts, teksts no Jaunās Derības un Evaņģēlijs – līdzīgi kā mēs lasām dievkalpojumos. To var izmantot, lai veicinātu disciplīnu Bībeles lasīšanai. Grāmatgaldā arī ir grāmatas, kas var noderēt un palīdzēt Bībeles lasīšanai.

Tikšanās mazajās grupās kā vīru vakari, māsu sadraudzības, Bībeles stundas v.tml arī palīdz mums lasīt un izprast Bībeli, kad to darām kopā. Tie, kas ir, piedalījušies šādās mazajās grupiņas, apliecinās, ka regulāra Bībeles lasīšana un studēšana ir vislabākais veids, kā izzināt Dieva prātu un iepazīt Viņa balsi. Tie, kuri apmeklē Alfa kursu, ir iepazinušies ar Labā Gana balsi Bībeles lasīšanā, lekcijās un sadraudzībā. Un, ja rodas jautājumi par nozīmi, mācītājs ir vienmēr gatavs palīdzēt atrast atbildes.

Jēzus saka, ka avis pazīst Viņa balsi, bet no svešinieka balss tās bēgs. Ja mēs pavadīsim laiku, klausoties Dieva balsī Bībelē, mēs zināsim, kad svešinieki, sektanti vai maldu mācītāji runā. Varbūt jūs esat satikuši cilvēkus, kuri klauvē pie durvīm un piedāvā it kā kristīgu literatūru no Sargtorņa—Jehovas lieciniekiem, vai no Mormoņiem. Bet, ja sāk lasīt piedāvāto un salīdzina ar Bībeli, ir manāmas atšķirības. “Balss” ir sveša, salīdzinot ar Dieva Balsi Bībelē. Kāds man reiz stāstīja, ka valsts bankas darbinieki atpazīst viltotas naudaszīmes no īstām, jo viņi rūpīgi izstudē īstās. Tāpēc, ka viņi rūpīgi pārzina īstas naudaszīmes, viņi var ātri ieraudzīt viltoto. Ja viltus Jēzus stāvētu pie tavām durvīm, vai tu viņu atpazītu?

Slavens aktieris kādās viesībās tika aicināts dot uzrunu. Aizbildinādamies, ka nav gatavojis uzrunu, kāds vecs mācītājs ieteica viņam izlasīt 23. psalmu. Aktieris izklāstīja pazīstamo psalmu ar lielu daiļumu: “Tas Kungs ir mans Gans, man netrūks nenieka…” Kad viņš bija beidzis, klausītāji, dzirdot viņa skanīgo balsi un aktiera spējas, skaļi aplaudēja. Pēc tam aktieris aicināja veco mācītāju, lai pateiktu to pašu psalmu. Trauslā, bet sirsnīgā balsī vecais mācītājs teica tos pašus vārdus no 23. psalma. Bet, kad viņš apsēdās, klausītāji klusēja – nevis tāpēc, ka viņiem nepatika, bet gan tāpēc, ka tas bija tik aizkustinoši, ka pat dažiem bija asaras acīs. Aktieris atkal piecēlās un teica: “Dāmas un kungi, vai ziniet, kas tikko notika? Es sarunājos ar Jūsu acīm un ausīm, jo es pazīstu vārdus. Mācītājs sarunājās ar Jūsu sirdīm, jo viņš pazīst Ganu.”

Jēzus ir mūsu Labais Gans un Viņš mūs pazīst. Viņš aicina mūs Viņu iepazīt arvien tuvāk. Atvērsim savas sirdis Viņam. Atvērsim savas Bībeles un ieklausīsimies Viņa balsī. Āmen.