Teksti: 1Moz 12:1-9; 1Kor 13:1-13; Lk 18:31-43
“Ko tu gribi, lai es tev daru?” (Lk 18:41)
Visus Rakstus varam saprast dažādos līmeņos. Ir burtiskā nozīme – mēs ieklausāmies lasījumā kā vēsturiskā faktā, par to, ko Jēzus, mīlestības motivēts, darīja ceļā uz Jeruzalemi, ceļā uz krustu Golgātā. Ir arī pārnestā nozīme – mēs ieklausāmies lasījumā un tajā ieraugām, ka to, ko Jēzus toreiz darīja kādam aklam vīram Jērikā, Viņš vēlas darīt un dara ar mums personīgi šodien. Apskatīsim šos abus aspektus.
Aklais vīrs sēž ceļmalā, ubagodams. Skatu nav grūti iztēloties. Cilvēks uz ceļiem ģērbies skrandās, roka izstiepis, varbūt nedaudz ož, jo nav kur pienācīgi mazgāties, lūdz žēlastības dāvanas no garāmgājējiem, kuri pasteidzas garām, mēģinot viņu ignorēt, izliekoties viņu neredzam. Pasaule viņu nepazīst. Viņš ir vēl viens nepazīstams nabags, kas sēž nomalē, kurš nevienam nav vajadzīgs. Bet viņam ir vārds. Mēs zinām no Marka evaņģēlija, ka šo aklo vīru sauc Bartimejs. Interesanti, ka pasaulei viņš ir aizmirsts, atstumts, bezpalīdzīgs un nožēlojams akls ubags ceļmalā, toties Svētais Gars lika evaņģēlistam piefiksēt viņa vārdu, jo neviens netiek aizmirsts Dieva priekšā.
Bartimejs dzird, ka daudz cilvēku iet garām. Ubagam tas nozīmē lielāku iespēju nopelnīt. Viņš taujā – kas tur ir, kurš iet garam? Kad dzird, ka tas ir Jēzus, kas iet garām, un, zinot, ka neviens netiek aizmirsts Dieva priekšā, viņš sāka kliegt. Viņš saprot, ka tagad ir viņa laimes stunda, tagad ir viņa pestīšanas diena, jo Jēzus ir tuvu. Kad citi mēģina viņu apklusināt, viņš trokšņo jo vairāk. Viņš negrib palaist garām savu vienīgo un varbūt pēdējo iespēju. “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Viņš bija dzirdējis no citiem par Jēzu, jo visa zeme runāja par Viņu. Un Jēzus nosaukšana par Dāvida dēlu bija ticības apliecinājums, ka viņš Viņu pieņem par mesiju, par glābēju, par pestītāju, jo tas ir tas, ko nozīmē šis tituls – Dāvida dēls. Pārfrāzējot viņa teikto, varam dzirdēt viņu saucam: “Jēzu! Mans glābējs! Apžēlojies par mani!” Jo vairāk viņu apklusina, jo vairāk viņš kliedz. Viņš negrib palaist Jēzu garām.
Ko Jēzus dara? Viņš apstājas. Vai esat bijuši lielā pūlī, kas pats no sevis virzās uz priekšu? Apstāties ir grūti, ja ne neiespējami. Jēzus apzināti apstājas, kad dzird Bartimeju saucam. Pūlis arī apstājas. Viss apstājas, kad Jēzus pievērš uzmanību šim nabadzīgajam, nožēlojamam, aizmirstajam, atstumtajam aklajam vīram. Viss apstājas un gaida. Ko Jēzus darīs?
Kāds pūlī var vaicāt – kas Jēzum kopīgs ar šo vīru? Vai Jēzum nav svarīgākās lietas, ko darīt? – Viņš taču ir ceļā uz Jeruzalemi, un mēs līdz ar Viņu! Vai Viņam ir laika apstāties un ieklausīties ubagā? Atbilde ir jā. Jēzum ir laiks un interese, jo Viņš nāca, lai meklētu un glābtu pazudušo (Lk 19:10). Nekas Viņam nav svarīgāks.
Viņš liek atvest aklo pie sevis un vaicā: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Konkrēts jautājums konkrētam cilvēkam. Ko tu gribi? Bartimejam nav jādomā ilgi, viņš atbild “Kungs, lai es redzētu!” No vienas puses, šķiet, ka lieks jautājums. Ko gan akls vīrs citu vēlētos? Protams, lai redzētu! Bet varbūt arī nē? Varbūt pāri visam lietām viņš gribētu Poršē, vai Audi, vai BMV? Varbūt drēbes no Armani? Varbūt laimējošu biļeti Jērikas loto? Kaut Jēzus ar savu dievišķo dabu zināja, ko Bartimejs gribēja, šis jautājums bija vietā, lai Bartimejs pats saprastu, ko viņš grib, un kā Jēzus to dod. Protams, to, ko bija lūdzis Bartimejs, viņš arī no Jēzus saņēma, un turpmāk sekoja Viņam. Bartimejs kļuva par Jēzus mācekli, jo viņš piedzīvoja, kā Jēzus atbild lūgšanas, piedzīvoja Jēzus rūpes, žēlastību un mīlestību.
Kur mēs esam šajā stāstā? Pūlī kopā ar Jēzu, skauzdami, ka Jēzus, kāvējas pie kāda cita? Starp mācekļiem, tuvu Jēzum, saņemot no Viņa svētību, apbrīnojot Viņa darbību? Varbūt mēs esam Bartimejs? Akli Dieva žēlastībai savās dzīvēs? Vai jūtamies, ka pasaule iet mums garām? Vai mēs jūtamies aizmirsti, atstumti, bezpalīdzīgi, nožēlojami? Varbūt mēs jūtamies tieši otrādi? Bet kādēļ mēs tā jūtamies? Vai esam par to domājuši?
Jēzus ir tepat. Viņš ir mums līdzās. Ticībā mēs to ieraugām. Pēc Viņa paša apsolījuma, ko Viņš nekad nelauzīs, Viņš ir šeit, ar mums līdz laiku beigām (Mt 28:20). Viņš ir klātesošs vārdā un sakramentā, lūgšanās un sadraudzībā. Vai mēs to ieraugām? Vai mēs gribam to ieraudzīt? Vai citi to ierauga? Vai mēs ļaujam citiem to ieraudzīt?
Ir svarīgi apzināties savu garīgo stāvokli, tāpat, kā ir svarīgi apzināties savas veselības stāvokli. Ja zinām, ka esam slimi, ejam pie daktera, lai viņš izrakstītu pareizās zāles. Varbūt mēs nezinām precīzu diagnozi, bet zinām, kur mums sāp, kas mums kaiš, līdzīgi kā Bartimejs zināja, ka viņš ir akls. Bet ja izliekamies, ka viss kārtībā un neārstējamies, mūsu veselības stāvoklis var pasliktināties, un labākā gadījumā, jutīsimies slikti, sliktākā gadījumā—mirsim.
Tāpat ar Dievu. Ir svarīgi sevi pārbaudīt, lai uzzinātu, kāds ir mūsu sirds stāvoklis Viņa priekšā. Gavēņa laiks vairs nav tālu, kad varam, un vajadzētu pievērst vairāk uzmanības savam garīgajam stāvoklim. Bet to var darīt arī ikdienā. Jēzus ir tuvu. Viņš nekur nav pazudis. Bieži mēs uzvedamies, it kā Jēzus spēlētu paslēpes ar mums un mums Viņš ir jāatrod. Bet īstenība ir citāda. Viņš ir tepat. Un Viņš mums vaicā: ko tu gribi? Viņš to vaicā nevis tāpēc, ka nezina, bet tādēļ, lai mēs paši saprastu, un piedzīvotu, kā Viņš to piepilda. Ir ļoti vērtīgi izlūgt konkrētas žēlastības dāvanas no Dieva. Varam un drīkstam lūgt vispārīgas lūgšanas – Dievs svētī mūs. Bet, kad lūdzam konkrēti, un Dievs atbild tikpat konkrēti, tad mūsu ticība tiek stiprināta un mēs piedzīvojam Viņu personīgāk.
Ja zinām, ka Viņš ir tuvu, ko mēs darām? Vai mēs zinām, ko vēlamies no Viņa? Bartimejs zināja. Viņš pazina Dieva labvēlību, žēlastību un mīlestību. Pāvils raksta: “mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir labvēlīga, tā nav greizsirdīga; mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā nav nepiedienīga, nemeklē savu pašas labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu un uzticas visam, tā cer uz visu un iztur visu. Mīlestība nekad nebeidzas” (1Kor 13:4-8). Jēzus ir mīlestība. Jēzus rīkojas mīlestībā. Viss, ko Viņš dara, ir mīlestības motivēts.
Viņš ir šeit. Ko tu gribi, lai Viņš tev dara?