Teksti: Apd 8:26-40; 1Jņ 4:7-21; Jņ 15:1-8
“ES ESMU vīnakoks, jūs esat zari.” (Jņ 15:5a)
Lūgsim! Mūžīgais Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, dāvā mums Savu žēlastību pamatīgi un uzcītīgi studēt Svētos Rakstus, visur tajos meklēt Kristu un atrast Viņu, lai caur Viņu mēs varētu iemantot mūžīgo dzīvošanu! Tādēļ, mīļais Dievs, palīdzi mums žēlīgi! Āmen.
Vīnakoks. Dzīva radība, kas nes gardus augļus. Mēs visi esam redzējuši, ja ne vīnogulājus, tad vismaz kādu augļu koku, vai krūmu, kas savā laikā nes augļus. Dievs tā ir nolicis, ka augļu koki nes augļus. Katru pēc savas kārtas. Katru savā laikā. Ābeles nes ābolus. Bumbieres nes bumbierus. Jāņogulājs nes jāņogas. Vīnakoks nes vīnogas.
Iedomājieties vīnakoku. Vīnakoks sastāv no trīs elementiem. Vispirms ir saknes. Vīnakoka saknes ir visvecākā daļa, un tās ir ļoti spēcīgas. Tās iet dziļi un plaši zem zemes, meklēdamas dzīvo ūdeni. No saknēm izaug stumbrs. Stumbrs ir resns un stiprs. Tas ir vecs un stingrs. Tam ir daudz brūču, ko gadalaiki, kaitēkļi un citas stihijas ir nesuši. Visbeidzot ir zari. Zari ir jauni un lokani. Zari ātri aug, un zaros ir augļi. Gadu pēc gada, zari nes augļus. Visi kopā šie atsevišķie elementi veido vīnakoku. Viens bez otra ir nepilnīgs.
Vīnakoka stumbri mēdz būt ļoti veci un to saknes sniedzas dziļi un plaši. Vīnakoks ir ļoti izturīgs koks. Tas pārdzīvo karstas vasaras un aukstas ziemas, slapjus pavasarus, un dūmakainus rudeņus. Tam nepieciešamas šīs krasās pārmaiņas, lai augļi būtu saldāki.
Vīnakoks ir ļoti spēcīgs koks. Tas aug visakmeņainākajā augsnē, pāršķeļ klintis un padara augsni par aramzemi. Jo sliktāka augsne, un jo grūtāki apstākļi, jo garšīgāki augļi, ko nes šis koks.
Katru gadu dārznieks iztīra savu vīnakoku, lai tas nestu vēl labākus augļus. Vecos, izkaltušos zarus viņš noņem, lai dotu iespēju jaunajiem zariem izaugt. Veselos zarus viņš iztīra no vecām lapām un izkaltušajiem vīteņiem, lai tas nestu vairāk augļu. Bet vīnakoka stumbrs paliek. Tas stāv kā stāvēdams, gadu no gada, kļūstams ar vien spēcīgāks, stiprāks, pamatīgāks, stabilāks. Gadu no gada zari nomaina zarus, bet vīnakoka stumbrs paliek tas pats.
Lai nestu jaunu dzīvību vai jaunu ražu, dārznieks var uz vecā stumbra uzpotēt jaunus zarus no cita koka, no citas šķirnes. Uzpotētais zars saņem dzīvības sulu no vecā vīnakoka, kura saknes iet dziļi un plaši. Tā koks dod potzaram dzīvību, jo potzars bez koka nokaltīs un nomirs. Potzars, kad tas tiek pie dzīvības stumbra, kļūst par daļu no koka. Tas nenokalst un nesavīst, jo vīnakoks dalās ar dzīvību, kas mīt tajā. Tomēr, ja potzars atsakās no vīnakoka un nesaņem šo dzīvību, tā liktenis ir zināms. Bez vīnakoka zars neko nevar darīt, jo zaram nav saknes, ar ko smelt ūdeni, ar ko saņemt nepieciešamās minerālvielas un uzturlīdzekļus. Nocirsts zars burkā izskatās zaļš un dzīvs, īstenībā ir miris, jo zars bez koka ir nedzīvs.
Pie vīnakoka ir dzīvība. Pie vīnakoka ir drošība. Tā saknes ir dziļas un plašas, tās smeļas ūdeni no zemes dzīlēm – ūdeni, kas nav redzams zemes virsū, bet kas mīt dziļumos. Saules svelmē zari tiek dzidrināti ar saldu dzērienu, lai lapas nesavīst. Lielos vētrainos vējos zari netiek aizpūsti, jo vīnakoka saknes noenkuro tos un neļauj tiem pazust. Jā, pie vīnakoka ir dzīvība. Pie vīnakoka ir drošība.
Kristus, mūsu Pestītājs, daudz runāja līdzībās. Viņš to darīja, lai tiem, kam ausis dzirdēt, lai dzirdētu. Ja mums ir ausis dzirdēt Viņa vārdu, tad Viņa vārds ienāk mūsos un iesēj mūsos dievišķo domu, kas savā laikā nes pestīšanu un Dieva atziņu, līdzīgi kā augļu koks savā laikā nes augļus.
Šajā līdzībā Kristus ir vīnakoks. Kristus ir viss koks, nevis atsevišķa tā daļa. Kā vīnakoks sastāv no trīs elementiem – saknēm, stumbra un zariem – tā Kristus ir atrodams tā visās daļās, un visas daļās kopā ir Kristus miesa. Bībelē ir teikts, ka mēs esam Kristus miesa, bet katrs par sevi locekļi.
Vīnakoks ir Kristus, bet mēs tie zari. Kā zars nevar nest augļus bez koka, tā mēs neko nevaram darīt bez Kristus. Ja mēs esam Viņā un Viņš mūsos, mēs savā laikā nesīsim gara augļus – mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība. (Gal 5:22)
Debesu Tēvs ir vīnakoka dārzkopis. Viņš padara mūs par Kristus mācekļiem, padara mūs par vīnakoka zariem. Viņš mūs uzpotē uz vīnakoka, lai mēs saņemtu jaunu dzīvību no tā. Kristībās Dievs padara mūs par saviem mīļotajiem bērniem. Dieva vārds, savienots ar kristības ūdeni un ticību, kas saistās ar tādiem Dieva vārdiem ūdenī, dara, ka grēki top piedoti, pestī no nāves un velna un dāvā mūžīgo svētlaimi visiem tiem, kas tic, ko Dieva apsolījuma vārdi saka. Jēzus saka: “Jūs esat jau šķīsti tā vārda dēļ, ko Es jums esmu runājis. Palieciet Manī, un Es jūsos.” (Jņ 5:3-4)
Palikt Kristū nozīmē ikdienas izdzīvot savas kristības. Ik dienu ar grēku nožēlu, ļaut debesu Dārzniekam iztīrīt mūs, lai mēs – Viņa zari – paliktu tīri un šķīsti, nesdami augļus savā laikā. Palikt Kristū nozīmē palikt pie stumbra, lai saņemtu no tā visu vajadzīgo, lai paliktu dzīvi un veseli.
Stumbrs šajā līdzībā ir Baznīca. Nevis dievnams, kur draudze satiekas svētdienās. Līdzīgi vīnakokam, Baznīca ir dzīvs organisms, ko Kristus ir dibinājis. Baznīca ir liela un veca – tā ir pastāvējusi divas tūkstošgades. Tā sastāv no visiem ticīgajiem pasaulē, kuri ir bijuši, ir un kas vēl būs. Tā nav organizācija, kas ir veidota struktūras pēc, bet dzīva radība, kas sastāv no cilvēkiem, kurus Dievs ir sapulcinājis kopā ap savu vārdu. Tā izpaužas pie mums laikā un telpā mūsu Latvijas evaņģēliskajā luteriskajā Baznīcā un ir taustāma un redzama pie mums mūsu Rīgas Krusta draudzē, kā arī citās draudzēs. Kā zari saņem savu dzīvību no stumbra sulas, tā mēs saņemam savu dzīvību no Dieva sludinātā vārda un sakramentiem. Dieva vārds un sakramenti ir šie dzīvie ūdens avoti, kas verd mūžīgai dzīvei. Bez šī ūdens, zari nokalst un novīst. Kristietis bez Baznīcas nevar pastāvēt. Kristus Baznīcai ir daudz brūču, ko nesusi vajāšana un visādi triecieni. Bet tā ir stipra, jo tā ir būvēta un izaugusi no spēcīgām apustuļu un praviešu saknēm.
Saknes ir apustuļi un pravieši, ko Kristus ir izredzējis un kurus sūtījis sludināt visām tautām evaņģēlija vēsti. Saknes ir visa Baznīca, kas pirms mums ir bijusi – baznīctēvi, koncili, svētie, visi ticīgie kā lielie tā mazie. Saknes tiek dzirdinātas ar mocekļu asinīm, kas spēcina un stiprina Baznīcu.
Un vīnakoks – saknes, stumbrs un zari – saņem savu dzīvību no Dieva, kas gādā par to, kā labs dārznieks gādā par savu dārzu.
Mēs, kas esam Kristū, esam daļa no šī koka. Caur Dieva sludināto vārdu un Viņa sakramentiem Kristus ir mūsos, un mēs esam Kristū. Kristus saka “ES ESMU vīnakoks, jūs esat zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs neko nespējat darīt.” (Jņ 15:5) Āmen.